Guntars Cauna: interesantākais ir dzīvesstāsti aiz īpašuma kvadrātmetriem
Nekustamā īpašumu attīstītāja “Kaamos” vadītājs Latvijā Guntars Cauna ir pievienojies podkāsta “DIENA PĒC” autoru kolektīvam, uzsākot jaunu rubriku un epizožu sēriju par nekustamo īpašumu. Guntars, darbojoties nozarē jau 23 gadus, ir ieguvis bagātīgu pieredzi dažādos nekustamā īpašuma segmentos. Viņš ar zinošiem un kolorītiem viesiem, augsta līmeņa profesionāļiem reizi mēnesī sarunāsies gan par jaunākajām nekustamā īpašuma tirgus tendencēm un aktuālām problēmām, gan progresīvām idejām un inovatīviem risinājumiem būvniecībā un mājokļa iekārtošanā.
Pirmajā sarunā ar Aiju Hermani – Sabuli Guntars dalās savā biznesa vadīšanas pieredzē, stāstot par nekustamā īpašuma tirgus aktualitātēm finanšu satracinājumu režīmā, pilnvērtīgas risku analīzes nepieciešamību miera laikos, šī brīža izaicinājumiem, kā arī dzīvesstāstiem, kas atklājas aiz īpašuma kvadrātmetriem. Lūk, neliels ieskats podkāsta epizodē, kuru pilnā apjomā iespējams noskatīties “DIENA PĒC” Youtube kanālā.
Nevajag ar karstu galvu skriet sienā
Guntars Cauna: Mēdz teikt, ka krīze vienmēr ir arī iespējas. Taču, lai tās izmantotu, pirmkārt, ir jābūt labi trenētam arī ikdienā, un labajās dienās nedrīkst aizmirst, ka nāks arī sliktās dienas. Otrkārt, ir jābūt spējai pareizi sabalansēt biznesa modeli, lai tas būtu krīzes drošs. Ja neesi pratis pareizi aprēķināt visus riskus, tad, protams, krīzē visas vājās vietas atklājas kā uz paplātes.
Trenētam un apdomīgam cilvēkam, kurš ikdienā plāno uz nākotni vērstu biznesu, pilnīgi noteikti krīze ir arī iespēju laiks – galvenais ir pareizi salikt visus kauliņus un pragmatiski virzīties uz priekšu. Ko viennozīmīgi nevajag darīt – skriet ar karstu galvu sienā, jo haotiskas darbības paņem daudz enerģijas, tomēr liela jēga no tā visa nav. Krīzē ir svarīgi atšķirt lietas, kuras tu vari un kuras nevari ietekmēt. Kad 2020. gada pavasarī sākās Covid-19 pandēmija, cilvēkiem tas bija kaut kas jauns un svešs, viņi kļuva piesardzīgāki – sāka tērēt mazāk, kāds veidoja uzkrājumus, cits – atlika nozīmīgus lēmumus. Jautājums – kā uz to reaģēji tu un tavs bizness?
Mēs arī tirgū 2020. gadā, novērojot nomniekus, redzējām, ka kompānijas, kurām biznesa modeļi ir balstīti uz viena mēneša naudas plūsmu, krīzes īstermiņā skāra ļoti būtiski. Bet, ja paskatāmies uz lielām, globālām organizācijām – ir kompānijas, kuras Covid-19 krīzi nemaz neizjuta. Protams, notika pārprofilēšanās, tai skaitā biroja darbība, jo daudzi cilvēki sāka strādāt attālināti no mājām u.c. Bet, ja tu spēj izvērtēt riskus un atrast pareizo modeli, kā rīkoties konkrētajā brīdī, ir iespējams šos riskus minimizēt.
Kara Ukrainā radītā krīze nekustamā īpašuma attīstības un būvniecības nozari skar vistiešāk. Piemēram, līdz 24. februārim lielākā daļa metāla būvniecībai tika piegādāti no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas. Šobrīd diemžēl metāls no šīm valstīm nav pieejams. Šajā situācijā bija jāmeklē risinājumi, un tirgus praktiski trīs vai četru nedēļu laikā pārprofilējās, iestājās “new normal” – parādījās jauni piegādes kanāli un cenas.
Nekustamais īpašums ir ekonomikas spogulis
Nekustamais īpašums viennozīmīgi ir tēma, par kuru es vēlos runāt. Es jau 23 gadus darbojos šajā nozarē, un esmu bijis gan konsultāciju, gan būvnieku pusē, strādājis dažādos segmentos, tai skaitā ar tirdzniecības platībām, birojiem, loģistiku. Manuprāt, pats interesantākais ir ne jau kvadrātmetri un nauda, bet dzīvesstāsti, kas ir aiz šiem kvadrātmetriem.
Piemēram, bieži cilvēki pērk dzīvokli nosacīti vecā mājā. Nosacīti vecā, jo projekta cikls no ēkas idejas, projektēšanas un uzbūvēšanas kā minimums ir trīs gadi. Ja, sākot īstenot projektu, tajā iekļauj attiecīgā laika ierastos risinājumus, nedomājot par inovācijām, teorētiski ir uzbūvēta jauna ēka, kas savā būtībā ir veca. Būvniecībā ir ļoti būtiski paskatīties pāris soļus uz priekšu.
Nekustamais īpašums būtībā ir ekonomikas spogulis. Bieži vien cilvēki atbrauc no metropolēm – Londonas, Frankfurtes, Berlīnes – un saka – tur ir šādi un tādi biroji, dzīvokļi un risinājumi. Protams, mēs visi vēlamies tādus namus, taču jāņem vērā mūsu maksātspēja. Diemžēl ir jāatzīst, ka ne vienmēr ražot Bentliju lauksaimniecības vajadzībām ir gudrākais solis. Tāpēc vienmēr ir jābūt spējīgam saprast, ko tirgus var atļauties un ko tirgum vajag.
