Viens no Kaamos projektiem – Ābeļziedu terases – ir ieguvis godalgu kā viena no labākajām jaunajām dzīvojamām ēkām. Kāpēc, jūsuprāt, bijāt labāki par citiem?
Ir patīkami ka esam novērtēti tirgū. Ieguvām otro vietu, bet arī tas ir liels apbalvojums, īpaši tāpēc, ka tas bija Kaamos Construction pirmais projekts, ko būvējam paši. Iepriekšējie divi tika realizēti ar ārpakalpojumu, piesaistot citus būvniekus.
Pilnībā piekrītu teicienam, ka svarīgi būt īstajā laikā un īstajā vietā. Tāpat es varu teikt par šo projektu – uzskatu, ka tas ir savā īstajā vietā. Atrodas skaistā lokācijā – Teikā un tam nav pārmērīgi liels dzīvokļu skaits attiecībā pret teritorijas plašumu. Projektam ir ļoti harmoniska arhitektūra. Mūsu interjera dizaineri ļoti rūpīgi strādāja pie krāsu izvēles, un es pat teiktu, ka tie ir “latviešu toņi” – silti, mierīgi, gaumīgi. Un saliekot kopā visas šīs lietas, es teiktu, ka tas ir nostrādājis. Es uzdrošinos apgalvot, ka mums ir viena no labākajām kvalitātēm Rīgā.
Jūsuprāt, ļoti kvalitatīvs un vizuāli baudāms, ar skaistu apkārtējo vidi – tie ir galvenie atslēgas vārdi, lai projekts izdotos veiksmīgs.
Jā!
Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais projektēšanas un būvniecības gaitā, lai sasniegtu augstu kvalitāti? Vai tas nāk no pasūtītāja kā sākotnējais uzstādījums?
Pastāstīšu, kā iecerei un būvniecības procesam ir jāizskatās – pasūtītājam ir jāzina un jādefinē sava ideju. Arhitekts lido. Būvnieks izpilda. Ja katrs zina savu lomu, zina, ko grib sasniegt un iegulda vismaz 70% pūļu… Tad nevar citādāk sanākt, kā tikai kvalitatīvi! Savu kvalitātes latiņu mēs vēlamies nevis noturēt pašreizējā līmenī, bet celt.
Kopš mēs, Kaamos, esam nodibinājuši būvniecības uzņēmumu, paši esam gan pasūtītāji, gan būvnieki. Kaamos grupā Latvijā darbojas divi uzņēmumi – Kaamos Real Estate (nekustamais īpašums) un Kaamos Construction (būvniecība).
Mēs kā būvnieki organizējam iknedēļas sapulces un būvniecības laikā cieši sadarbojamies ar arhitektiem un visiem iesaistītajiem projektētājiem. Mēs esam klāt no paša ieceres sākuma, lai uzreiz redzētu, vai kaut kas nav pārāk sarežģīts realizācijai. Ja arhitekta lidojums ir ļoti augsts, mēs to kopīgi pielāgojam realitātei.
Tātad ir nepārtraukta kvalitātes kontrole jau no projektēšanas sākšanas?
Jā, tieši tā! Tas palīdz paaugstināt projekta kvalitāti un atvieglo būvniecības procesu. Ja viss tiek laikus pārrunāts, ir daudz mazāk iespēju pieļaut kļūdas, kas vienmēr neizbēgami būs, jo katrs cilvēks domā un strādā citādi, ar atšķirīgu pieeju.
Kā rodas motivācija tā rūpēties par kvalitāti? No malas varētu padomāt, ka tās ir tikai papildu izmaksas.
Tā var šķist, bet realitātē ieguldījums kvalitātē atmaksājas jau projektēšanas laikā. Uzskatu, ka Latvijā nav pārāk daudz augstas kvalitātes projektu. Ja laikus vairāk iegulda projektēšanā, ir mazāk papildu darbu, pārsteigumu un neparedzētu izdevumu būvniecībā. Tādējādi sākotnēji plānotās izmaksas daudz precīzāk sakrīt ar gala izmaksām.
Zināms, ka būvniecībā papildus darbi rada ļoti lielu procentu no kopējās summas. Taču, ja kārtīgi strādā projektēšanas laikā, sākotnēji plānotās izmaksas var pat samazināt.
Šogad martā esat sākuši jauna gandrīz nulles enerģijas dzīvojamā projekta Poēzija būvniecību Torņakalnā. Kādi ir galvenie ieguvumi klientam, iegādājoties dzīvokli šādā ēkā?
Dzirdot vārdus “nulles enerģijas ēka” daudzi domā, ka komunālie maksājumi vispār nebūs jāmaksā. Jāsaprot, ka tā nu gan nav. Gandrīz nulles enerģijas ēka nozīmē, ka tiek izmantotas īpaši efektīvas inženiertehniskās sistēmas un būves konstrukcijas, kas kopumā nodrošina ļoti zemu enerģijas patēriņu – tādu, kas atbilst noteiktām robežvērtībām. Tas attiecas uz apkuri, ventilāciju, elektroenerģiju utt. Turklāt daļa no enerģijas ir jāražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus.
Mēs, Kaamos, kvalitātes ziņā gribam būt līderi gan Latvijā, gan Igaunijā. Tāpēc mūsu mājas tiek būvētas ar augstas kvalitātes materiāliem un modernām, efektīvām sistēmām. Rezultātā iedzīvotāji iegūst zemākus ikmēneša maksājumus, dzīvojot komfortablos apstākļos, ar veselīgu mikroklimatu telpās un labiekārtotu, zaļu vidi.
Vai tas ir viens no galvenajiem argumentiem, ko izmantojat dzīvokļu pārdošanas procesā?
Jā, mūsu mērķis nav vienkārši uzbūvēt un pārdot dzīvokļus. Mēs domājam ilgtermiņā, apzināti izvēlamies kvalitatīvus, ilgtspējīgus risinājumus, jo mūsu mērķis ir radīt mājokļus, kuros cilvēki var ilstoši dzīvot. Iespējams, tas ir viņu vienīgais īpašums, kur plānots nodzīvot visu savu dzīvi. Tāpēc ir būtiski, lai ēka saglabātu augstu kvalitāti visu tās kalpošanas laiku.
Jēdziens “energoefektivitāte” skan labi, bet ko tas nozīmē cilvēkam, kurš vēlas ērtu un siltu mājokli? Varbūt esat novērojuši, ka šajā jautājumā ir nepieciešama zināma klientu izglītošana?
Mēs praksē bieži redzam, ka klientiem rodas dažādi pārpratumi – kā jau minēju, izdzirdot vārdus “nulles enerģijas ēka”, kāds domā, ka rēķinu vispār nebūs. Tomēr realitāte ir tāda, ka rēķini ir, bet tie ir zemāki, ja māja ir energoefektīva un arī tās lietotājs ir saprātīgs. Piemēram, ja telpā uzturat +20-21ºC temperatūru, kas ir vispārpieņemtā optimālā temperatūra, uz kā pamata tiek veikti aprēķini energoefektīvām ēkām, tad arī rēķini būs tādi, kā paredzēts. Taču, ja palielināsiet termostatu uz +25ºC, patēriņš pieaugs. Energoefektivitāte nodrošina zemāku enerģijas patēriņu saprātīgas lietošanas gadījumā – tā ir būtiskākā atšķirība.
Savos projektos ierīkojam arī rekuperācijas jeb ventilācijas sistēmas ar siltuma atgūšanas funkciju. Līdz ar to dzīvoklī saņemat pastāvīgu svaigā gaisa pieplūdi, nezaudējot siltumu. Daudzi nereti domā, ka tas darbosies kā kondicionieris, un brīnās, kāpēc vasarā nav vēsāks. Rekuperators nav domāts dzesēšanai – tas tikai apmaina gaisu bez liekiem siltuma zudumiem. Rezultātā tiek iegūta labāka gaisa kvalitāte, mazāk mitruma, mazāki rēķini nekā tad, ja regulāri atvērts logs. Atbilstoši normatīvajiem aktiem šādas sistēmas Latvijā pašlaik ir obligātas visām jaunajām ēkām, bet mēs tās izmantojam jau sen – vienkārši tāpēc, ka tas nodrošina vajadzīgo kvalitāti.
Bieži lietojam terminu “ilgtspēja”, bet vai tas nav tikai tāds mārketinga nolūkiem izmantots vārds?
Tas ir stāsts, par ko varētu runāt ļoti plaši. lgtspējība būvniecībā – es teiktu tā: ja mēs paņemsim desmit būvniekus, deviņi teiks, ka viņiem nepatīk par to runāt. Tās ir papildu izmaksas.
Mēs, Kaamos, gribam būt tirgus līderi, un tam līdzi nāk arī pienākums sekot tam, kas notiek ilgtspējas jomā. Mēs necenšamies būt pārāki vai izcelties šajā jautājumā, bet mums ir svarīgi sekot līdzi aktualitātēm un saprast, kas notiek un kā ar to rīkoties. Tāpēc mums šobrīd komandā ir cilvēks, kurš specializējas tieši ilgtspējīgas būvniecības jautājumā.
Jā, es kā būvnieks varu pateikt atklāti – tas viss ir papildu izmaksas! (Smejas) Sekot līdzi šīm aktualitātēm ir neizbēgami.
Kāda ir jūsu pieredze ar klientiem šajā ziņā? Vai arī viņi to uztver kā kaut ko dārgu, bet nesaprotamu?
Tāpēc arī saku, ka ilgtspēja ir ļoti plašs un daudziem jauns jēdziens. Bet nav jau tikai tā, ka ilgtspējība – tas ir tikai par būvniecību. Tas ir stāsts par vides ietekmi, efektīvu resursu izmantošanu, sociālo atbildību, par ekonomisko efektivitāti. Katram šim punktam ir savi nosacījumi, savi kritēriji – sertifikācija, dizaina principi, standarti… Tur ir vesela ķēdīte.
Vai ikdienā tam pievērš uzmanību? Ne vienmēr. Bet mums, kā būvniekiem, tas ir jādara, un arī klientus ar laiku ir jāsāk izglītot, lai nebūtu tā, ka to uztvert tikai kā papildu izmaksas. Ir jāattīstās.
Tāpat kā ar atkritumu šķirošanu. Tagad tā ir pašsaprotama ikdienas sastāvdaļa, bet palūkosim, kā bija pirms gadiem pieciem – kāda vēl šķirošana?! Daudzi pretojās, tas šķita kaut kas svešs. Tieši tāpat ir ar jauniem būvniecības procesiem – sākumā visi pretojas, bet ar maziem soļiem mēs audzinām ne tikai darbiniekus, bet arī vidi.
Droši vien smieklīgs gadījums, būvlaukumā no rīta pastāstām Jankam: “Šodien tu šajā konteinerā metīsi koku, šajā stiklu, šajā visu pārējo.” Un ko viņš izdara? Protams, samet visu vienā! Bet mēs mēģinām skaidrot, un arī tas ir daļa no ilgtspējas – attieksme, ieradumi, kultūra.
Esat būvējuši objektus Teikā, Mežaparkā, tagad Torņakalnā… Pēc kādiem kritērijiem izvēlaties lokācijas saviem jaunajiem projektiem?
Šis jautājums drīzāk adresējams mūsu nekustamā īpašuma attīstītājiem. Vieta un apkārtējā vide būtiski ietekmē īpašuma vērtību, taču gala lēmumu nosaka biznesa modelis – pirms zemes iegādes tiek analizēts, vai konkrētajā vietā projekts var būt veiksmīgs. Šajā procesā iesaistās visa komanda – būvniecības speciālisti, pārdošanas un mārketinga nodaļa, finanšu analītiķi. Tikai pēc kopīgas izvērtēšanas tiek pieņemts lēmums, vai konkrēto īpašumu attīstīt un vai tas ir dzīvotspējīgs kā bizness, kas tomēr ir visa pamatā.
Kam jāpievērš uzmanība un kas jāpārbauda potenciālajiem pircējiem, izvēloties mājvietu jaunajā projektā?
Godīgi sakot, mūsu vēlme ir, lai pircējam vispār nebūtu jākoncentrējas uz iespējamiem defektiem vai kvalitātes trūkumiem. Viņam vajadzētu ienākt dzīvoklī un redzēt – viss darbojas, viss ir savā vietā, viss ir kvalitatīvi izdarīts. Tā ir mūsu pieeja – radīt mājokli, kurā cilvēks var droši un komfortabli dzīvot, nevis kaut ko pārtaisīt vai labot uzreiz pēc iegādes. Protams, neviena būvniecība nav perfekta, un defekti var gadīties. Mēs to nenoliedzam, bet svarīgi ir tas, kā mēs reaģējam. Mūsu pienākums ir nekavējoties rīkoties un visu novērst, ja tādas situācijas rodas. Bet sākumpunkts vienmēr ir viens: dzīvoklim jāatbilst visaugstākajiem kvalitātes standartiem jau no pirmās dienas.
Pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā veicam skaņas pārbaudes, testējam ventilācijas darbību, ūdens un kanalizācijas sistēmas, veicam gaisa caurlaidības testu (Blower Door testu). Tas viss tiek pārbaudīts pirms īpašuma nodošanas pircējam. Mēs uzskatām, ka pircējam nav jānāk ar inženieri un jāmeklē trūkumi, mums pašiem jānodrošina, ka tādu nav.
Papildus tam, mēs nodrošinām pircējiem detalizētas lietošanas instrukcijas par visām dzīvoklī uzstādītajām sistēmām, sākot no ventilācijas līdz elektrības drošības slēdžiem. Ja kas nav skaidrs, mēs lietotāju apmācām. Nodrošinām ar instruktīviem video, kur soli pa solim izskaidrots, kā lietot visas iekārtas, kā orientēties ēkā un tās apkārtnē, sākot jau no pagalma vārtiem līdz pašam dzīvoklim.
Kādas ir jūsu priekšrocības salīdzinājumā ar citiem attīstītājiem?
Mūsu priekšrocība ir kvalitatīva būvniecība, bet arī neredzamās lietas, ko bieži nepamana uzreiz – ventilācija, akustika, drošība, tehniskās pārbaudes, skaidri ekspluatācijas noteikumi.
Tirgū pašlaik ir tā – cilvēki apskata visus piedāvājumus, salīdzina, un beigās paliek divi finālisti, teiksim Kaamos un uzņēmums X. Mūsu mērķis ir panākt, lai finālā paliekam tieši mēs, lai mūs izvēlas, zinot, ka nodrošinām augstu kvalitāti. Mēs vēlamies, lai mūsu vārds ir tāds kā kvalitātes zīmogs, lai tajā brīdī, kad klients vēlas iegādāties dzīvokli jaunajā projektā, viņš uzreiz iedomājas un nāk tieši pie mums. Tā ir ilgtermiņa ambīcija, ko veidojam ar katru projektu.
Vai ir kādi jums zināmi mīti par jaunajiem projektiem, ko vēlaties lauzt?
Viens no izplatītākajiem mītiem – ka jaunie projekti ir dārgi un nenodrošina pienācīgu kvalitāti. Mēs uzskatām, ka kvalitatīvs jaunais projekts ir ilgtermiņa ieguldījums, kura vērtība laikam ejot saglabājas un pat pieaug. Ja pircējs meklē vietu, kur dzīvot daudzus gadus, nevis tikai īstermiņā, tad labi izbūvēts jaunais projekts noteikti būs droša izvēle.
Vai esat novērojuši kādas izmaiņas klientu prasībās un vēlmēs pēdējo gadu laikā?
Jā, prasības kvalitātei ir kļuvušas ļoti augstas – īpaši attiecībā uz estētisko, vizuālo veidolu, uz to, ko redz.
Jums ir liela saistība ar Igauniju. Kādas atšķirības starp klientu prasībām Latvijā un Igaunijā?
Šos jautājumus regulāri pārrunājam ar Igaunijas kolēģiem. Esam secinājuši, ka arī Igaunijā klienti ir prasīgi, bet Latvijā – vēl prasīgāki, īpaši vizuālās kvalitātes ziņā. Igaunijā cilvēki šajās lietās ir mazliet vienkāršāki.
Kā Kaamos no Igaunijas nolēma paplašināties Latvijas tirgū? Šobrīd nekustamā īpašuma un jaunbūvju tirgus Latvijā šķiet visai piesātināts.
Kā jebkuram uzņēmumam, arī Kaamos ir stratēģija – mēs plānojam piecus gadus uz priekšu. Viens no plāna punktiem bija paplašināties uz Latviju. Tas arī tika realizēts – tika dibināts uzņēmums, uzbūvēti pirmie divi projekti Ķengaragā un Mežaparkā, piesaistot ārējos būvniekus. Vēlāk pieņemām lēmumu, ka Latvijā jābūt savai būvniecības komandai. Tā pirms divarpus gadiem mani uzaicināja izveidot uzņēmumu te, un kopš tā laika aktīvi darbojamies Latvijā ar savu komandu.
Kaamos grupas galvenais birojs atrodas Igaunijā, Tallinā AVALA biroju ēkā, zem tā ir vairāki uzņēmumi: Kaamos Kinnisvara un Kaamos Ehitus Igaunijā, un Kaamos Real Estate un Kaamos Contruction Latvijā.
Kādi ir jūsu plāni nākamajiem pieciem gadiem?
Tiek aktīvi pētīts arī trešais tirgus, bet mūsu galvenais fokuss ir uz iekšējiem attīstības plāniem. Plānojam gadā būvēt 200-250 dzīvokļus, kā arī attīstīt un iznomāt komercplatības.
Nereti ārvalstu galvenie uzņēmēji nolīgst tālākai detalizācijai projektētāju komandas no Latvijas. Vai jūsu mātesuzņēmums sākotnēji neplānoja izmantot šādu hibrīda pieeju?
Jau sākotnēji tika lemts – katrā valstī būs savs būvnieks un attīstītājs. Šāda pieeja ļauj nodrošināt augstāku kvalitāti, jo varam būt klāt pie objekta katru dienu. Bet ne tikai tas – katram projektam ir noteikts sākotnējais kopējais budžets. Ja izdodas ietaupīt būvniecībā, šo naudu neņemam kā peļņu, bet ieguldām citur šajā projektā. Tā rīkojāmies, piemēram, projektā Ābeļziedu terasēs Teikā un citos projektos – viss, ko ieekonomējām, tika izmantots, lai uzlabotu gala rezultātu.
Pēc kādiem principiem izvēlaties savus apakšuzņēmējus?
Mums ir datubāze. Ir arī pieredze no iepriekšējiem uzņēmumiem, kuros esam strādājuši, un ir izveidota iekšējā kārtība, kā izvēlamies darbuzņēmējus. Mums ir iekšējā vadības sistēma, kur noteikts – katram darbu veidam, kā sadalām būvniecību, jābūt atsevišķam līgumam. Mēs saskaldām objektu daudzās daļās, piemēram, elektrība, vājstrāvas, utt. Ar katru daļu noslēdzam atsevišķu līgumu. Katrai daļai jābūt vismaz trīs variantiem – uzņēmumiem, kas piedalās tenderī. Tad tiek veiktas pārrunas, un izvēlamies to, kurš mums ir par atbilstošu cenu un atbilstošu kvalitāti izdevīgākais uzņēmējs.
Latvijas objektiem pārsvarā nolīgstat Latvijas apakšuzņēmējus?
Projektētāji līdz šim bijuši tikai no Latvijas, bet būvniecībā esam strādājuši arī ar Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem. Uzskatu, ka divarpus gadu laikā Kaamos Construction Latvijā ir izdevies radīt tādus apstākļus, lai darbuzņēmēji paši gribētu ar mums strādāt.
Kādus apstākļus?
Esam novērojuši, ka darbuzņēmēji paši zvana un grib ar mums strādāt. Gan tie, ar kuriem jau iepriekš esam strādājuši, gan jauni. Tie, kas ir dzirdējuši par mūsu izveidoto darbības modeli, grib iesaistīties. Uzskatu, ka esam ļoti labs sadarbības partneris – un tas ir kaut kas, ar ko varam patiesi lepoties. Tā ir mūsu pašu izveidota iekšējā sistēma. Igaunijā šādi nestrādā. Teiksim tā – apstākļi darbuzņēmējiem ir nodrošināti tādi, ka viņiem gribas ar mums strādāt. Piemēram, vienā objektā jāizvēlas uzņēmums, kas veiks inženiersistēmu darbus. Mēs tiešām nezinām, kuru no diviem izvēlēties – abi ir ļoti labi, gatavi strādāt par mums pieņemamu cenu, abiem ir augsta kvalitāte… Negribas kādu apbižot. (Smejas).
Kā notiek informācijas apmaiņa un dalīšanās ar pieredzi ar jūsu Igaunijas kolēģiem?
Mums ir iekšējā kārtība – katram no vadītājiem ir savs tiešais vadītājs Igaunijā, ar kuru reizi divās nedēļās notiek individuālas sapulces, kur pārrunājam visus aktuālos jautājumus. Tāpat reizi divās nedēļās notiek arī kopējā vadītāju sapulce – tajā piedalās gan nekustamo īpašumu, gan būvniecības nodaļas vadītāji no Latvijas un Igaunijas.
Kādus jautājumus parasti pārrunājat šajās sapulcēs?
Mums ir noteikts protokols – katram savi jautājumi, ejam cauri darbības plānam nākamajām divām nedēļām, tiek skatīta finanšu atskaite un analizēti gada plāna mērķi – cik tālu esam tikuši, kas vēl jāizdara. Tās nav ilgas sapulces, parasti iekļaujamies 45 minūtēs.
Vai risināt arī tehniskus jautājumus un apmaināties ar pieredzi?
Šīs sapulces ir vairāk par aktīvo darbību – plāns tuvākajiem mēnešiem un gadam. Katrā projektā mums ir starta sapulce, kur nosakām mērķus, un ir arī finiša sapulce, kur izvērtējam kļūdas, labo un slikto pieredzi, kas jāuzlabo. Tajās piedalās ne tikai vadība, bet arī visa projekta komanda. Viņu uzdevums šeit ir būt godīgiem un pastāstīt, kā ir gājis projekta gaitā. Šajās sapulcēs vadība ir vairāk kā klausītājs un procesa vadītājs.
Vai, balstoties uz pieredzes apmaiņu, ko gūstat šajās sapulcēs, varat komentēt, kurā valstī būvniecības process ir raitāks un labvēlīgāks attīstītājiem?
Igaunijā viss notiek nedaudz citādāk. Kad viņi atnāk pie mums, saka, ka mēs esam lēni projektēšanā un saskaņošanā. (Smejas). Viņi izstrādā būvprojektu minimālajā sastāvā, iesniedz to saskaņošanai un sāk būvēt. Kad būve pabeigta, iesniedz to, kas faktiski ir uzbūvēts. Tur ir lielāka uzticība. Latvijā viss jāsaskaņo jau iepriekš, jāveic ekspertīzes – tikai tad drīkst būvēt. Tāpēc mums viss sākas lēnāk.
Kā atšķiras būvniecības izmaksas starp Igauniju un Latviju?
Iegādājoties dzīvokli, šobrīd jauna nekustamā īpašuma vidējā pārdošanas cena Latvijā ir apmēram 2750 EUR/m2, Igaunijā – 4100 EUR/m2. Protams, šādu cenu atšķirību nosaka neskaitāmi faktori, bet viens no tiem varētu būt arī tas, ka Igaunijā atsevišķos pilsētas attīstības plānos ir iekļauta prasība par konkrētu stāvvietu skaitu uz dzīvokli, kas daudzos gadījumos nozīmē pazemes autostāvvietas izbūvi.
Kopumā – uzbūvēt lētāk – tas ir kompetences jautājums. Ir vajadzīga laba darba organizācija un ātra lēmumu pieņemšana uz vietas objektā. Ja šo visu var nodrošināt, visam vajadzētu būt labi. Viena lieka diena objektā maksā ļoti dārgi.
Kādi, jūsuprāt, ir lielākie izaicinājumi būvniecībā Latvijā – birokrātija, materiālu cenas, darbaspēks?
Ja atskatāmies uz iepriekšējo pieredzi – birokrātija noteikti ir bijis viens no lielākajiem izaicinājumiem. Nav elastības – ja tā ir uzrakstīts, tā jādara, bet dzīvē viss ir nedaudz citādāk. Tagad, strādājot Kaamos Construction, to tik ļoti nejūtu, jo esam paši sev radījuši elastīgus apstākļus. Viss ir risināms – tā ir mūsu ikdiena.
Ko jūs vēlētos redzēt maināmies būvniecības nozarē?
Gribētos, lai katra būvniecības procesā iesaistītā puse – pasūtītājs/būvuzraugs, projektētājs, būvnieks – savu darbu izpilda vismaz ar 70-80% jaudas. Ja sasniegsim šos rādītājus, kvalitātes latiņa pacelsies pavisam citā līmenī.
Lasīju, ka Kaamos investē arī start-up uzņēmumos. Vai varat padalīties ar kādu veiksmes stāstu?
Jā, katru gadu daļu no peļņas Kaamos investē start-up uzņēmumos. Mums Igaunijā ir atsevišķa nodaļa, kas nodarbojas tieši ar to. Viens no mūsu veiksmes stāstiem – esam investējuši Igaunijas start-up uzņēmumā Bolt, kas pirms pāris gadiem arī atnākuši pie mums uz Latviju.
Tātad Kaamos nav tikai būvniecības uzņēmums?
Noteikti nē! Kaamos darbojas vairākās biznesa nozarēs – mums ir enerģētikas virziens, kas nodarbojas ar saules paneļu parku izbūvi, ir būvniecība, nekustamā īpašuma attīstība, kā arī ieguldām start-up uzņēmumos.
“Būvinženieris” Nr. 103 / Aprīlis 2025.
