Kredīts ir kā zāles – pret tā devu ir jāizturas ļoti atbildīgi. Vienam ar to var nodarīt pāri, citam – palīdzēt,” atzīst AS “SEB Banka” valdes loceklis Kārlis Danēvičs podkāsta „DIENA PĒC“ rubrikas „Īpašums“ otrajā epizodē, sarunājoties ar “Kaamosˮ vadītāju Latvijā Guntaru Caunu.
Mūsdienās mājokļa iegāde ir grūti iedomājama bez kredīta, un formula, kas tiek izmantota cilvēka kredītspējas izvērtēšanā, nav sarežģīta. Pirms došanās uz banku, lai ņemtu kredītu, tā apjomu ikviens sākotnēji var izrēķināt pats. K.Danēvičš skaidro, ka veselīgs un saprātīgs aizņemšanās apjoms nekustamā īpašuma iegādei ir cilvēka gada neto ieņēmumi, kas sareizināti ar seši. Pirmā iemaksa būtu nepieciešama vismaz 5% no kopējā kredīta apjoma ar nosacījumu, ka ir iespējams piedalīties mājokļu atbalsta programmā ALTUM, savukārt kredīta maksājumam mēnesī nevajadzētu pārsniegt 40% no ikmēneša ieņēmumiem.
Vērtējot mūsu valsts finanšu slogu kopumā, K.Danēvičš atzīst, ka Latvijas sabiedrībā finanšu lēmumi aizvien tiek pieņemti ļoti piesardzīgi, un tas ir saistīts ar traumatisko pieredzi 2008. un 2009. gada krīzē. No vienas puses tas ir labi un esam ar zemu finanšu risku, stāsta baņķieris, bet no otras – ir neizmantotas iespējas un esam mazāk investējuši nekā, piemēram, igauņi un lietuvieši.
Tomēr arī mūsu valsts iedzīvotāji vēlas līdzekļus investēt, un nekustamais īpašums pārliecinoši ir numur viens investīciju veids pasaulē. “Ja iegādājies īres dzīvokli, tas ir saprātīgs veids, kā veikt investīciju – tev ir īres ieņēmumi, un, ja tirgus pieaug, palielinās arī dzīvokļa vērtība,” norāda K.Danēvičs.
Atbildot uz jautājumu par to, kā iespējams sabojāt savu kredītvēsturi, baņķieris ar 20 gadu pieredzi kreditēšanā, ir tiešs – neapdomīga rīcība ar azartspēlēm un ātrie kredīti ar augstām likmēm. Uz šādu faktoru fona izjūk ģimenes, un hipotekāros kredītus aizņēmējs nav spējīgs samaksāt.
Mūsdienās cilvēki aizvien biežāk iegādājas dzīvokļus jau būvniecības stadijā. Ja šādā situācijā banka kopā ar attīstītāju piedāvā kādus īpašus finansēšanas nosacījumus, tā ir laba zīme, jo nozīmē, ka projekta īstenotājam var uzticēties, iepriekšējā sadarbība ir bijusi pozitīva, norāda K.Danēvičs. Tajā pašā laikā šādas sadarbības gadījumos banka neuzņemas visu atbildību par mājokļa kvalitāti, tā ir jāizvērtē pircējam pašam, tomēr kā atbildīgs finanšu partneris banka palīdzēs risku pārvaldīt un attīstītājam nepārskaitīs naudu par “kaķi maisā”.
Runājot par nākotnes tendencēm, finansists atklāj, ka bankas arvien vairāk piedāvās “zaļos” kredītus ar izdevīgākiem aizdevuma nosacījumiem, kas ir ieguldījums ilgtspējīgos mājokļos ar ļoti labiem energoefektivitātes rādītājiem. Šādi piedāvājumi neesot modes lieta, bet gan ļoti skaidrs uzstādījums no Eiropas Komisijas.
