Kas ir bremzējis Rīgas infrastruktūras attīstību un kā tai kļūt par pilsētu ar starptautisku jaudu? Kādas ir jaunu mājokļu tirgus atšķirības Baltijā un kuri ir lielākie nozares izaicinājumi Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) vadītāja Mārtiņa Vanaga skatījumā? To uzzināsiet podkāsta “DIENA PĒC” rubrikas “Īpašums” septītajā epizodē, kurā viņš sarunājas ar “Kaamos Real Estate” valdes priekšsēdētāju Guntaru Caunu.
Rīgas infrastruktūra savā attīstībā Viļņai un Tallinai ir zaudējusi par veselu dekādi, norāda Mārtiņš Vanags. Iemesli tam ir dažādi, un vairāki saistīti ar teritorijas plānojuma regulējumu un būvniecības procesa birokrātiju. Kamēr Lietuvā pēdējo desmit gadu laikā ir uzbūvēti 47 tūkstoši jaunu dzīvokļu un mūsdienīgu biroju aptuveni 60 tūkstošiem cilvēku, Latvija ir tikusi tikai pie 16 tūkstošiem jaunu dzīvokļu un modernu ofisa telpu 20 tūkstošiem darbinieku. “Tagad Latvijas tirgus sāk atgūties, un labā ziņa ir tā, ka te nav nekādas pazīmes par nekustamā īpašuma cenu burbuli,” saka NĪAA vadītājs.
Runājot par dzīvokļu cenām, abi nozares profesionāļi skaidro, ka salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, Rīgā tās ir par 20 – 30% zemākas. Ja Latvijā vidējā cena jauno projektu dzīvokļiem šobrīd ir aptuveni 2400 EUR par kvadrātmetru, tad pēdējie dati par Igaunijas tirgu liecina, ka šī summa svārstās ap 4000 EUR kvadrātmetrā.
Norādot uz trīs pozitīvām lietām, ar kurām Latvijas nekustamā īpašuma nozare var lepoties, M.Vanags min biroju būvniecības bumu Rīgā, grozījumus Civilprocesa likumā saistībā ar Dzīvojamo telpu īres likuma pieņemšanu, kā arī “Zaļo koridoru” Rīgas pilsētas būvvaldē, kas paātrina lielu investīciju projektu saskaņošanu.
Savukārt par nopietniem izaicinājumiem NĪAA vadītājs uzskata straujo būvniecības izmaksu pieaugumu, izdevumus par komunālajiem maksājumiem, kā arī nosacījumus infrastruktūras attīstībai Rīgā. “Būvējot jaunu biroja vai dzīvojamo ēku, attīstītājam jāfinansē publiskās infrastruktūras pārveidojumi ārpus sava zemesgabala robežām. Tā tomēr nav īsti normāla situācija, un vajadzētu notikt izmaksu dalīšanai,” skaidro M.Vanags.
Domājot par Rīgas attīstības plāniem, viņš lielas cerības saista ar jaunizveidoto Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūru un uzskata, ka mūsu galvaspilsētai ir jāorientējas investīciju un starptautiska biznesa piesaistes virzienā. Savukārt Latvijai kopumā M.Vanaga ieskatā ir jāizmanto visas priekšrocības, kas saistītas ar dabu, bioloģisko pārtiku un tamlīdzīgiem faktoriem.
